Kāpēc es radīju ETIOCA
Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš strādā par vadītāju taksometru lietotnē nevis pēc paša izvēles, bet tāpēc, ka dzīve nav atstājusi citas iespējas: garas darba stundas, sava automašīna, savi izdevumi un nekādas pārliecības par rītdienu. ETIOCA to apgriež otrādi: automašīna bez maksas vadītājam, garantēta alga, apmaksāts atvaļinājums un pensija.
Automašīnas, ar kurām cilvēki pelna iztiku, pārvadājot pasažierus, nekad nav projektētas šim darbam. Kad parādīju savu automašīnu taksometru vadītājiem, viņi bija aizkustināti, ka beidzot kāds ir padomājis par viņiem. Es domāju arī par pasažieriem: atsevišķa vadītāja kabīne, kameras un mierīgs, drošs brauciens – sievietei, kas naktī brauc viena, bērnam, gados vecākam cilvēkam.
Pilsēta pieder tiem, kuri var tajā pārvietoties. Tāpēc cilvēks ratiņkrēslā var iekļūt ETIOCA automašīnā, nepārsēžoties un bez palīdzības. Man tā nav papildu iespēja, bet standarts.
Mēs vēlamies, lai pilsētas būtu tīrākas un klusākas: elektriska braukšana, mazāk tukšo kilometru, mazāk automašīnu satiksmē, un katrs transportlīdzeklis būvēts tā, lai tam būtu vairāk nekā viena dzīve.
Un pats galvenais – bērni. Plānots, ka katra automašīna katru mēnesi atbalstīs bērnus – pilsētā, kurā tā strādā, kā arī Sjerraleonē un Marokā. Es vēlos, lai paaudzei, kas izaugs kopā ar ETIOCA, būtu lielāka drošības sajūta nekā jebkurai paaudzei pirms tās.
Es nevienam nestāstīšu pasakas. Es meklēju partnerus, kuri apsēdīsies ar mani pie viena galda, iepazīs mani un izlems, vai var sniegt pievienoto vērtību: ne tikai kapitālu, bet arī ticību tam, ko mēs veidojam.
Mark Ishakov
